AA Trīs Mantojumi

ANONĪMO ALKOHOLIĶU 12 SOĻI (ieteiktā atveseļošanās programma)

1. Mēs atzinām, ka esam bezspēcīgi pret alkoholu un ka mūsu dzīves bija kļuvušas nevadāmas.

2. Sākām ticēt, ka par mums stiprāks Spēks var atdot mums veselo saprātu.

3. Nolēmām uzticēt mūsu gribu un mūsu dzīvi Dievam, kā mēs Viņu sapratām.

4. Veicām dziļu un bezbailīgu savu morālo inventarizāciju.

5. Atzinām Dieva, sevis un vēl kāda cilvēka priekšā savu nodarījumu īsto dabu.

6. Bijām pilnīgi gatavi, lai Dievs noņemtu visas šīs rakstura vainas.

7. Pazemīgi lūdzām Viņu atbrīvot mūs no trūkumiem.

8. Sastādījām visu to cilvēku sarakstu, kuriem bijām darījuši pāri, un vēlējāmies atlīdzināt viņiem visiem.

9. Atlīdzinājām šiem cilvēkiem, kur iespējams, izņemot gadījumus, kad tas varēja kaitēt viņiem vai citiem.

10. Turpinājām personīgo inventarizāciju un, kad kļūdījāmies, to tūlīt atzinām.

11. Centāmies ar lūgšanām un meditāciju pilnveidot mūsu apzināto saskarsmi ar Dievu, kā mēs Viņu sapratām, lūdzot tikai uzzināt Viņa gribu par mums un spēku to izpildīt.

12. Ieguvuši garīgo atmodu, ko deva šie soļi, mēs centāmies nest šo vēsti alkoholiķiem un lietot šos principus visās dzīves jomās.

ANONĪMO ALKOHOLIĶU DIVPADSMIT TRADĪCIJAS (vienotība)

1. Mūsu kopējai labklājībai jābūt pirmajā vietā, personīgā atveseļošanās ir atkarīga no AA vienotības.

2. Mūsu grupas darbībā ir tikai viena augstākā autoritāte — mīlošais Dievs, kā Viņš var atklāties mūsu grupas apziņā. Mūsu vadītāji ir tikai uzticami kalpotāji, viņi nevalda.

3. Vienīgais noteikums, lai kļūtu par AA dalībnieku, ir vēlēšanās atmest dzeršanu.

4. Katrai grupai jābūt pilnīgi patstāvīgai, izņemot lietas, kuras skar citas grupas vai AA kopumā.

5. Katrai grupai ir tikai viens galvenais mērķis — nest vēsti alkoholiķiem, kuri joprojām cieš.

6. AA grupai nekad nevajag atbalstīt, finansēt vai ļaut izmantot AA vārdu kādai radniecīgai organizācijai vai svešam pasākumam, lai ar naudu, īpašumu vai prestižu saistītās problēmas nenovirzītu mūs no galvenā mērķa.

7. Katrai AA grupai pilnībā sevi jāuztur, nepieņemot ziedojumus no ārpuses.

8. Anonīmajiem Alkoholiķiem vienmēr jāpaliek neprofesionāliem, taču mūsu centri var pieņemt algotus darbiniekus.

9. AA kā tādai nekad nav jābūt organizētai, bet mēs varam radīt dienestus vai komitejas, kas ir tieši atbildīgas tiem, kam tās kalpo.

10. Anonīmie alkoholiķi neieņem nostāju ar AA nesaistītos jautājumos, tādēļ AA vārds nekad nav jāiesaista publiskās diskusijās.

11. Mūsu attiecības ar sabiedrību balstās drīzāk uz pievilcību, nevis uz reklāmu. Mums vienmēr jāievēro personīgā anonimitāte presē, radio un filmās.

12. Anonimitāte ir visu mūsu tradīciju garīgais pamats, kas vienmēr mums atgādina, ka principi ir svarīgāki par personībām.

ANONĪMO ALKOHOLIĶU DIVPADSMIT KONCEPCIJAS (kalpošana)

I. Izšķirošajai atbildībai un vislielākajai varai pār AA pasaules kalpošanas dienestiem vienmēr jāpieder visas mūsu Sadraudzības kopīgajai apziņai.

II. AA Vispārējās kalpošanas konference ir kļuvusi par faktisko balsi un iedarbīgu apziņu gandrīz ikviena praktiska mērķa īstenošanai visai mūsu Sadraudzībai tās vispasaules lietās.

III. Lai nodrošinātu efektīvu vadību mums jāapvelta katra AA sastāvdaļa – Konference, Vispārējās kalpošanas valde un tās pakalpojumu korporācijas, nodarbinātais personāls, komitejas un administratīvie vadītāji – ar tradicionālajām “Lēmuma pieņemšanas tiesībām”.

IV. Visos atbildības līmeņos mums vajadzētu saglabāt tradicionālās “līdzdalības tiesības”, nodrošinot balsošanas pārstāvību saprātīgās proporcijās, samērīgi ar katra izpildāmajiem pienākumiem.

V. Visā mūsu struktūrā vajadzētu valdīt tradicionālajām “Apelācijas tiesībām”, tādējādi nodrošinot, ka mazākuma viedoklis tiks uzklausīts un ka lūgumraksti par personisko pārestību izlabošanu tik rūpīgi izskatīti.

VI. Konference atzīst, ka galveno iniciatīvu un aktīvu atbildību lielākajā daļā pasaules kalpošanas lietu būtu jāīsteno Konferences pilnvarotajiem dalībniekiem, kad viņi darbojas kā Anonīmo Alkoholiķu Vispārējās kalpošanas valde.

VII. Vispārējās kalpošanas valdes Harta un Statūti ir juridiski akti, kas dod iespēju pilnvarotajiem tiesīgi pārvaldīt un vadīt pasaules dienesta lietas. Konferences Harta pati par sevi nav juridisks dokuments: tā vietā tā paļaujas uz tradīciju spēku un AA spēku, kas nodrošina tās izšķirošo efektivitāti.

VIII. Pilnvarotie ir galvenie plānotāji un administratori vispārējās politikas un finanšu jautājumos. Viņiem ir aizbildniecības pārraudzība pār atsevišķi iekļautajiem un pastāvīgi aktīvajiem pakalpojumiem, kuru tie īsteno ar savu spēju ievēlēt visus šo uzņēmum direktorus.

IX. Laba kalpošanas vadība visos līmeņos ir neaizstājama, lai nodrošinātu mūsu nākotnes darbību un drošību. Galvenā pasaules kalpošanas vadība, ko kādreiz īstenoja AA dibinātāji, katrā ziņā ir jāuzņemas Pilnvarotajiem.

X. Katras kalpošanas pienākumiem ir jābūt saskaņā ar līdzvērtīgām kalpošanas tiesībām – un šīm tiesībām jābūt precīzi definētām.

XI. Pilnvarotajiem vienmēr jāsaņem atbalsts no iespējami labākajām pastāvīgajām komitejām, korporatīvo dienestu direktoriem, vadītājiem, štata darbiniekiem un konsultantiem. Tādēļ valžu sastāvs, kvalifikācija, viņu ievadīšanas dienestā veids, īpašās tiesības un pienākumi vienmēr būs jautājumi, par kuriem nopietni jārūpējas un jāinteresējas.

XII. Vispārējā kalpošanas konference ievēros AA tradīciju garu, lielu uzmanību pievēršot tam, lai Konference nekļūtu par riskantas bagātības vai varas centru; lai pietiekami darbības fondi, kā arī plašas rezerves, būtu tās piesardzīgais finanšu princips; lai neviens no Konferences locekļiem nekad netiktu iekārtots bezierunu varas stāvoklī pār jebkuru no citiem; lai visi svarīgie lēmumi tiktu sasniegti ar diskusiju, balsošanu un, kad vien iespējams, ar ievērojamu vienprātību; lai Konferences rīcība nekad nebūtu personiska sodīšana vai kūdīšana uz publisku strīdu; lai tā nekad neveiktu nekādas pārvaldes darbības; un lai, tāpat kā Anonīmo Alkoholiķu Sadraudzība, kam tā kalpo, pati Konference vienmēr paliktu demokrātiska uzskatos un darbībā.