Turpinot tradīciju un svinot Maratona piecu gadu jubileju, grupa rīko rudens izbraukumu uz Neretu. Plānots izbraukums ar sapulci klātienē.

Maratona Kalpošanas komiteja šoreiz vienojās par Jāņa Jaunsudrabiņa māju "Riekstiņi". 

Saimniece apsolīja, ka būšot vieta, kur zem pajumtes noturēt saulci. Ir pieejama arī ugunskura vieta. 

Muzeja teritorijā ir iespējams apmeklēt kultūrvides objektu meža takas (pavisam 3 varianti).

Muzejs, kas atvērts jau kopš 1967. gada, veltīts izcelsmei, dzīvei un darbam latviešu gleznotājam un rakstniekam Jānim Jaunsudrabiņam (1877.–1962.). Ekspozīcijā var iepazīties ar mākslinieka biogrāfiju, darbiem un personīgajiem priekšmetiem.

Muzejs „Riekstiņi” ir iekārtots senas zemnieku sētas saimniecības ēkā, kas atspoguļo agrāko laiku tradīcijas un amatniecības prasmes Sēlijas novadā. Sētai joprojām saglabājies 19. gadsimta veidols – Jāņa Jaunsudrabiņa slavenajā darbā „Baltā grāmata” attēlotā pasaule.

Nereta atrodas tajā Sēlijas daļā, kuru 13. gadsimtā pakļāva Livonijas ordenis. Nereta vēstures avotos pirmo reizi minēta (kā Nirica) 1298. gadā. Pie Livonijas ordeņa Aizkraukles komturejas dienvidu robežas ar Lietuvas dižkunigaitijas zemēm izveidojās nocietinātā Neretas muiža, kas pēc ordeņvalsts sabrukuma 1561. gadā piederēja bijušajam ordeņa komturam Vilhelmam no Efernas (von Effern).

1564. gadā Neretas nosaukums bija Narite pie Susējas upes. 

1570. gadā atjaunoja nopostīto Neretas baznīcas koka celtni, bet pēc tās nodegšanas 1584.-1593. gadā uzcēla tagadējo Neretas luterāņu baznīcas mūra ēku. 

Pirmā pasaules kara laikā frontes apgādei vācu karaspēks uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa tīklu, kas savienoja Neretu ar Jēkabpili un Suvainišķiem Lietuvā.